divdesmit otrais. atzīšanās par to, kā vakarnakt sapratu, cik dažkārt sievietes ir muļķīgas. un par to, ka viņām tādām dažkārt ir jābūt.

ir pieci no rīta, kad viņš beidzot atnāk mājās. ātri iztīra zobus, nomurmina piedošanu un iekrīt blakus. es, protams, absolūti pikta. sievietes tipiskais, kā jūs teiktu. klusēju kā partizāns, pagriežu muguru un daudznozīmīgi nopūšos. no pūtiena nav jēgas, drīz dzirdu pazīstamo krākuļošanu un zinu, ka no šitā miega tik ātri nemodīsies. tāpēc bez liekas knosīšanās [...]

Advertisements

divdesmit pirmais. par vēju un dzirkstoši aukstām naktīm.

tā ļoti viegli ir pagājusi vasara. iesitas dzestras naktis, arvien dzidrākas paliek debesis un, ja paceļ acis uz augšu, var noķert kādu krītošu zvaigzni. cilvēki sāk rausties tuvāk ugunij, liesmās var samanīt kādu zirga apveidu joņojam vai raganas svārku malu noplīvojam, stāsti saplūst ar nakti un kļūst par īstenību. jāielej tēja. smaržo nakts. skumji smaržo. [...]

astoņpadsmitais. par dienas uzliesmojumiem.

viss jau ir labi. es tepat vien esmu un gribu pastāstīt par saviem pēdējā laika 'dienas uzliesmojumiem'. uzliesmojums nr.1 vienu dienu notika tā, ka, labrīt, ir četri no rīta un tikko atnācām mājās ar bakalauru. ej tu nost, bakalauru! īstu! hallo! patiešām! sarkanos vākos! tikmēr mans uzticamais biedrs pa ceļam mūs apstādināja Vērmanes dārzā, izvilka [...]

septiņpadsmitais. latvieša motīvs.

ir pilnīga nakts, tiešī tādās naktīs būtu jāguļ, bet manī jau kādu laiku gruz 'latvieša parastā' motīvs. mazliet ar Jāņu piesitienu. varbūt mazliet par naivu. bet caurcaurēm patiess. Rīga pielipina netīrumus, tāpēc  saliku visus savus tīrumus glabāties te. jo man ļoti pietrūkst tīras dzīvošanas un man ļoti pietrūkst tīras meitas. tādas, kuras ir dziedātājas māsas, dodoties sīvajās [...]

sešpadsmitais. par trakumu.

sievietes esot jāciena kāds stulbums es teiktu jācienā bet labāk mīlēt /r.rencis es gribu būt traka.es gribu aizbāzt spalvu aiz auss un būt traka. uzmest visplandošākos, garākos svārkus un skriet. izskriet visu trakumu ārā. lai beidzot parādās. lai neslēpjas. palaist vaļā matus, lai tie arī skrien. es gribu varēt būt traka. būt skaista un traka vienlaicīgi. [...]

piecpadsmitais. par vizbuļu bļodiņām, kofera mazdārziņu un slinkumu.

viendien uznāca nu tāds vispasaules slinkums, ka mani varētu kronēt par slinkuma karalieni. nu tāds, ka roka nestiepjas pēc nokritušās kartupeļa šķēles  un, kur nu vēl aizšūt to caurumu kabatā. tu tāds viens kā ķipis sēdi un ir slinkums. un tajā slinkumā es sapratu, ka tas laikam vecums, jo lielā trakumā aizgāju un nopirku četras absolūti [...]

četrpadsmitais. par violetajiem zefīriem.

es gribu būt mierīga. no rītiem mierīgi celties un mierīgi dzīvot. nu tā, lai vakarā var mierīgi aiziet gulēt. vienurīt pamodos ar rieviņu pierē. tas vispār ir traki, ka tā jamostas. ar tādu rievainu pieri paskatījos uz savu sirdsdraugu. cilvēku, kurš nekad nepamostas ar tādām muļķīgām rievām. ja nopaijā rieviņu, tad tā pazūd, viņš priecīgi saka un [...]

trīspadsmitais.par īstiem kartupeļiem un īstuma spraudziņām.

nē, kas jāņem vērā, tas ir - būt īstam, un tad viss tur ierakstās, cilvēcība un vienkāršība./ Kamī   par to īstumu. atkal. jo ziniet, man tomēr, jāsaka, ka nav svarīgākas lietas pasaulē par īstumu. īstu, valgu, auglīgu zemi. īstām grāmatām. īstiem kartupeļiem. īstu 'paldies!'. īstām dusmām un tikpat īstiem smiekliem. vai esat kādreiz redzējuši, kā [...]