trīsdesmit otrais. par ziedēšanu.

Es vienmēr uz viņu skatos caur ziediem.
Vakar iestigu ievu smaržā, bet šodien brienu pie viņas pa balto ābeļziedu kupenām. Drīz ziedēs ceriņi un tad viņas bize būs pilna ceriņu laimīšu.

Vasarās viņas vaiņagā atmirdz madaru un sarkanā āboliņa pļavas, bet rudeņos viņa smejoties sprauž pogcaurumos asteres, lai ziemās varētu klusi ziedēt leduspuķēm līdzās.

Mirdzoši balti viņa zied un man jāpaspēj pirms nobirst ābeles.

 

//

Foto: Austra Apsīte

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s