divdesmit piektais. par mazām svinībiņām.

labu vakar, bikses pakar, sēdēju ar tēju gultā un sapratu vienu lietu.
par maz svinību. par maz vienkārši foršu vakaru/rītu/dienu.

kaut kā vajag lieku reizi aiznest končas arī saviem kolēģiem, nolikt malā darbus, lai paspētu izbaudīt pirms rieta stundas un noglaudīt drauga saliekušos plecus un rūpju rievas.
līdz ar jauno Saules ciklu, mums, Saules tautai, ir jāsāk arī savs uzvaras (lasīt – svētku) gājiens.

sviniet svētkus, aiciniet ciemos draugus, ejiet agros rīta piknikos, ja pa dienu tam nav laika, sviniet Sauli un savu būšanu zem tās.  sviniet izplaukušos pumpurs

(tepat, piemājas Rimītī, nopirktu narcišu podiņu. lētu un mīlīgu. ieliku kārtīgā podā un noliku goda vietā uz bluķīša, pie gultas. nākamajā rītā pamodos, un visi pumpuri bija atsprāguši vaļā. vai jūs maz varat iedomāties, kā tas ir? tu vakarā apčubini, aplaisti un samīļo un, tad no rīta tev pilna istaba ar dzīvību.

man, kā cilvēkam bez bērniem, tas ir lielākais dzīvības radīšanas process, kurā varu būt apzināti klāt. diezgan huge, es teiktu), sviniet nomazgātās krūzītes (vakar pārnācu mājās un visas netīrās krūzītes bija nomazgātas, aktutraks, kā sapriecājos), sviniet saklātās gultas (tas ir skaisti  – kopā pamosties un saklāt gultu) un sviniet izpūrušās matu dienas (“cik forši pamosties ar izpūrušiem matiem” – said nobody like ever) un vēl un vēl.

sviniet to visu kopā.
un neļaujiet nedēļai paiet bez svētkiem!

dzin!dzin! (virtuāls glāzes sastrinkšķinājiens)

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s